Mājup | Ekskursijas | Arhīvs | Projekti | Putnu saraksts | Veidotāji |
Arhīvs > .....

Jelgavas ornitologu grupas jaunumi

Nr. 4.
2002. gada vasara

(apskatīt pdf formātā)

Ligzdojošo putnu atlanta rezultāti Jelgavas rajonā 2002. gadā

Nu jau pagājusi trešā gada ligzdošanas sezona un ir laiks apskatīties uz padarīto. Šobrīd Jelgavas rajonā apsekoti (konstatēta vismaz viena suga) visi 82 kvadrāti, no tiem 51 kvadrāts jeb 62 % ir labi apsekoti (konstatētas vismaz 50 sugas).

Interesantākie novērojumi šogad: lielais dumpis dzirdēts Ruļļu karjerā (pirmo reizi šajā vietā, MT), lielo gauru pāris pie Zemgales (pirmo reizi Jelgavas rajonā ligzdošanas sezonā, AP), lauku piekūns (Jelgavas lidlauks - pirmo reizi pilsētas teritorijā, AiK), ormanītis (meža ieskautā pļavā pie Garozas, AiK), smilšu tārtiņš (lidlauka dubļu laukos, AiK), lielais ķīris (jauna kolonija Akmenscūciņas karjerā, AiK, MT), mazo zīriņu pāris Teteles karjerā (pēc 20 gadu pārtraukuma atkal novērots šajā vietā, AiK), ūpis (tajā pašā vietā, kur iepriekšējā gadā konstatēts pie Svētes, AiK, GL), apodziņš (Ozolnieki, OK, AnK, JB), pupuķis (Kalnciems, DB), dzeltengalvas cielava (Kalnciems un lidlauks - abas jaunas vietas, ER, IM, AiK), ģirlicis (vairākās vietās Jelgavā, AiK, OK).

Novērotāji:
AiK - Aigars Kalvāns
AnK - Andis Kambala
AP - Ainis Platais
DB - Dmitrijs Boiko
ER - Edmunds Račinskis
GL - Gvido Leiburgs
IM - Ieva Mārdega
JB - Jānis Balders
OK - Oskars Keišs
MT - Modris Trompets





Apkopoja: Aigars Kalvāns

Pēdējā brīdī

Brankas karjeru niedrājā 2002. gada 13. septembrī Aigars Kalvāns konstatēja vairākus tūkstošus nakšņojošu mājas strazdu. Aigars strazdu bara lidošanas virzienam izsekoja jau nedēļu.

Īsumā

24.-26. maijā Tiņģerē (Talsu apriņķī) notika kārtējais LOB reģionālo grupu atlanta seminārs. Tajā notika tuvāko apkārtnes kvadrātu apsekošana. Kaut arī zviedrs Lennarts Karlsons (Lennart Carlsson) nedzirdēja nevienu, apkārtnē tika reģistrētas vairākas dārza stērstes. Tika novēroti arī pupuķi un nikna tante. No Jelgavas grupas seminārā piedalījās Aigars, Ilze un Oskars. Seminārā nostiprinājās Jelgavas un Talsu un Auces grupu draudzība.

28.-29. maijā Jelgavas grupas dalībnieki Aigars, Jānis un Oskars apmeklēja Engures ezeru, kur profesora Jāņa Vīksnes un Māras Janaus vadībā piedalījās zivju gārņu un jūŗaskraukļu mazuļu gredzenošanā uz Akmeņrovas.

7.-9. jūnijā Aigars, Andis un Oskars no Jelgavas grupas piedalījās Pļaviņu un Jēkabpils grupu kopīgā atlanta seminārā Sunākstē. Tā laikā notika arī divu griežu parauglaukumu apsekošana Saukā un Mežgalē.

19.-21. jūnijā Aigars un Oskars no Jelgavas grupas un Rūta Bāliņa un Reinis Brusbārdis no Talsu grupas skaitīja griezes Ances parauglaukumā, kā arī ķēra un gredzenoja tās. Jāņus Jānis, Aigars, Andis, Ivars, Oskars un Rūta nolīgoja kopā ar LU Bioloģijas institūta ornitologiem Engures ornitoloģiskajā stacionārā .

3.-5. jūlijā Aigars un Oskars kopā ar Gati Reiteru no Pļaviņu grupas uzskaitīja griezes Rēzeknes apriņķa Zosnā un Krāslavas apriņķa Kombuļos, ekspedīcijas laikā tika vāktas ziņas neapsekotajiem atlanta kvadrātiem Latgalē.

6.-7. jūlijā Aigars, Oskars un Reinis no Talsu grupas apciemoja LU bioloģijas fakultātes studentu praksi Kolkā, kā arī ķēra un gredzenoja griezes Melnsila pļavās.

15.-17. jūlijā Oskars un Artis Ērmanis no Auces grupas uzskaitīja griezes Užavas augšteces pļavu putniem nozīmīgajā vietā Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā un pēc tam apciemoja LU bioloģijas fakultātes studentu praksi Kolkā, kā arī ķēra un gredzenoja griezes Timzas pļavās.

17./18. jūlijā Oskars ciemojās Auces grupā pie Anža un Arta Ērmaņiem, Gata Hofmaņa un Mārtiņa Granāta Auces grupā. Notika griežu ķeršana Vītiņu pagastā un pūču mazuļu reģistrācija atlantamSniķeres apkārtnē.

8.-30. augustā Jelgavas reģionālās grupas dalībnieki - Aigars, Dmitrijs, Gunārs, Iļja, Mārtiņš un Oskars uz maiņām bija Papē (sk. rakstu). Visi, izņemot Dmitriju, bija Papē arī ugunsgrēka laikā un piedalījās tā dzēšanā. 6. septembrī Oskars šogad pēdējoreiz apskatīja Līvbērzes būru parauglaukumu.

Papes vasara

Jau otro gadu pēc kārtas man laimējās nokļūt vienā no Latvijas trim ornitoloģiskajiem stacionāriem - Papē. Es tur biju augusta vidū pusotras nedēļas kopā ar Aigaru, Andreju, Artūru, Dmitriju, Helmutu, Jāni, Mārtiņu, Oskaru, Reini, Rūtu B., Rūtu S. un citiem jauniešiem no visas Latvijas, kā arī stacionāra vadītāju Jāni Baumani un sikspārņu pētnieku Gunāru Pētersonu.

Šajā laikā Papē es redzēju daudz interesantu putnu un uzzināju par tiem daudz jauna. Papē galvenā nodarbošanās ir ķert un gredzenot putnus. Mēs ar Aigaru noķērām un apgredzenojām 45 dažādu sugu putnus. Tīkli mums bija izlikti kāpā, krūmos un niedrājā. Visvairāk putnu mēs noķērām ezermalas krūmos un niedrājā. Galvenokārt tīklos iekrita dārza ķauķi, melngalvas ķauķi, ezera ķauķi un ceru ķauķi. Manuprāt, visinteresantākie no apgredzenotajiem putniem bija divi tītiņi, trīs griezes, zilrīklīte, divas mērkaziņas, ķikuts unausainā pūce. Pūci mēs noķērām naktī. Lai noķertu pūci Papē rīkojas šādi: zem pūču tīkla ir nolikta rotaļlieta, pie kuras ir piesieta aukla tā, lai, auklu raustot, rotaļlieta pīkstētu. Pūcei pīkstieni atgādina peli, pūce tuvojas tīklam, zaudē līdzsvaru un… ir mūsu rokās! Griezes mēs noķērām dumbrvistiņu lamatās, bet mērkaziņas - dumbrvistiņu murdiņā. Lamatas bija izliktas ezermalas dubļu peļķēs. Ar šīm lamatām var noķert arī citus putnus - dumbrcāļus, ormanīšus un šņibīšus, taču mēs nevienu citu putnu nenoķērām, izņemot nejauši iekritušo lukstu čakstīti. Kāpu tīklā mēs noķērām 30 egļu krustknābjus. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad noķērām mazāk putnu, bet vairāk sugu, pie tam tādas, kādas es vēl līdz šim nebiju noķēris.

Papē mēs ne tikai gredzenojām putnus, bet arī veicām vizuālos novērojumus. Katru dienu no 900 līdz 930 mēs skaitījām ceļojošos krustknābjus. Šogad krustknābju ir ļoti daudz - dažas dienas Papei pāri pārlidoja vairāki tūkstoši šo putnu. Divas dienas krustknābjus skaitījām visu dienu - katru stundu pa 15 minūtēm. Pirmajā dienā krustknābju uzskaiti pārtrauca lielais Papes ugunsgrēks, kurā izdega mežs līdz murda vietai, pļava un nodega arī trīs ciema mājas. Vēl mēs novērojām kuitalas, purva pūces, Sāmsalas dižpīles, kukaiņu piekūnus, bārdzīlītes, zivjērgli un lielās čakstes.

Interesants gadījums notika vienā no pēdējiem vakariem - zvejnieki atnesa tīklā noķertu pelēkvaigu dūkuri, kuru mēs apgredzenojām un palaidām. Līdz šim šī suga Papē vēl nebija gredzenota.

Iļja Boiko, Kalnciemā

Lapu veidoja: Oskars Keišs, Palu iela 8, LV-3001 JELGAVA, tālr.: 3082920, e-pasts: grieze@lanet.lv