Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā |
|
Ievērojamais vācu izcelsmes botāniķis Karls Kupfers publicē pārskatu par sikspārņu sugu sastopamību Latvijā (Kupffer, 1937). Autors apkopojis informāciju par sikspārņiem, kas publicēta līdz 1937. gadam un pārbaudījis Latvijas muzejos saglabāto sikspārņu sugu diagnozi. K. Kupfers konstatē daudz neprecizitāšu sugu noteikšanā kā arī nepārbaudītas informācijas publicēšanu iepriekšējo autoru darbos. K. Kupfers uzskata par pierādītiem 10 sugu sikspārņu atradumus Latvijā. Piedāvātais sugu saraksts atbilst mūsdienu priekšstatiem par sikspārņu sugu izplatību.
Nav informācijas par mērķtiecīgu sikspārņu izpēti. Latvijas Gredzenošanas centrāles, vēlāk Latvijas ZA Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas gredzenošanas gada atskaitēs atrodama informācija arī par apgredzenotajiem sikspārņiem (R. Kalvāns, M. Čauns, J. Rūte u.c.). Lielākā daļa apgredzenoto sikspārņu ir garausainie sikspārņi, kas atrasti putnu būrīšos). Kopš 1960. gadu vidus parādās informācija par Papes ornitoloģiskajā stacijā apgredzenotajiem sikspārņiem. 1950. gados ornitologs Georgs Lejiņš savāca Latvijā noķertu sikspārņu ādiņu un galvaskausu kolekciju. Viņa kolekcijā bija pārstāvētas 10 sikspārņu sugas ar precīzām norādēm par atrašanas vietu un laiku. Vēlāk kolekcija atdāvināta Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejam.
Ināra Buša uzsāk sikspārņu faunistiskus pētījumus Latvijā. Viņa veic Latvijas muzejos esošo sikspārņu inventarizāciju un sugu diagnozes precizēšanu. I. Buša uzsāk mazo pagrabu un alu kontroles. Informācija par sikspārņu ziemošanas mītnēm pagrabos un vasaras mītnēm ēkās tiek ievākta, ievietojot sludinājumus avīzēs un tad pārbaudot saņemtās ziņas. Pakāpeniski tiek uzkrāta informācija par ziemojošajiem sikspārņiem un sikspārņu aukļkolonijām ēkās. I Bušas vadībā diplomdarbus par sikspārņiem izstrādā vairāki LVU Bioloģijas fakultātes studenti - G. Pētersons, A. Kaminskis, L. Pētersone, L. Lapiņa. Tiek atklāts dīķa naktssikspārņu (Myotis dasycneme) aukļkoloniju rajons Latgales un Augšzemes baznīcās (G. Pētersons, I. Buša).
1985.-1992. g. sikspārņi regulāri tiek ķerti rudens migrācijas laikā Papes lielajā putnu murdā (A. Celmiņš, G.Pētersons, A. Lapiņa, E. Dreibants, M. Smiltnieks u.c.). Kopā noķerti un apgredzenoti ap 14500 sikspārņi no 15 sugām. No tiem atkārtoti noķerti ārpus Latvijas robežas 58 Natūza sikspārņi (Pipistrellus nathusii) un divi rūsganie vakarsikspāņi (Nyctalus noctula). Diplomdarbu par sikspārņu migrācijas pētījumiem aizstāv A. Lapiņa (vad. I. Buša), apkopojošu pārskatu par sikspārņu pētījumiem Latvijā D. Sprudzāne.
Papes ornitoloģisko stacionāru apmeklē zviedru sikspārņu pētnieki Ingemārs Alēns (Ingemar Ahlen) un Jonijs de Jongs (Johnny de Jong). Viņi demonstrē sikspārņu noteikšanas iespējas ar ultraskaņas detektoru palīdzību. 1992. gadā G. Pētersonam ir iespēja piedalīties sikspārņu projektā Zviedrijā un apgūt sugu noteikšanu ar ultraskaņas detektora palīdzību. 1993. gadā Papē uzsākts migrējošo sikspārņu monitorings, tos uzskaitot ar ultraskaņas detektoru palīdzību.
Tiek realizēts līdz šim lielākais sikspārņu izpētes projekts Latvijā datu vākšana Latvijas sikspārņu atlantam un Latvijas sikspārņu datu bāzes izveidošana. Projektu finansē Zviedrijas valdība, tā realizācija notiek ar Latvijas Dabas fonda atbalstu Finansējuma iegūšanā izšķirošs bija prof. I. Ahlen personiskais atbalsts. Intensīvi tiek ievākta informācija gan par ziemojošajiem sikspārņiem, gan aukļkolonijām, gan sikspārņu barošanās biotopiem (ar ultraskaņas detektoriem). Dati tiek ievākti 10x10 km kvadrātos visā Latvijas teritorijā. Tiek apkopota arī visa iepriekš savāktā informācija. Projektu vada Gunārs Pētersons, piedalās V. Vintulis, A. Platais, Ē. Dreibants, V. Līcīte un citi amatieri entuziasti.
Diemžēl projekta rezultāti joprojām nav pienācīgi publicēti. Izveidotās sikspārņu sugu izplatības kartes atspoguļotas SIA «Gandrs» izdotajā G. Pētersona sikspārņu noteicējā. Atlanta materiāli apstrādāti arī V. Vintuļa maģistra darbā (1996) LU Bioloģijas fakultātē.
Šajā laikā top vairāki bakalaura darbu (E. Englande, V. Vintulis, V. Līcīte) un viens maģistra darbs (V. Vintulis).
Projekts Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) sikspārņi. ĶNP sikspārņu faunas inventarizācija. Tiek apzinātas ziemošanas vietas mazajos pagrabos; vasarā tiek meklētas sikspārņu aukļkolonijas, kā arī apzināti svarīgākie sikspārņu barošanās biotopi nacionālajā parkā, izmantojot gan ultraskaņas detektorus, gan sikspārņu ķeršanu ar speciāliem tīkliem virs ūdeņiem. Projekta rezultāti apkopoti ĶNP atskaitē, kā arī informācijas stendā, kurš apskatāms ĶNP informācijas un administrācijas centrā Meža māja.
Projekts Sikspārņi Gaujas nacionālajā parkā (GNP). Projekta ietvaros tiek apkopota jau esošā informācija par ziemojošajiem sikspārņiem GNP (V. Vintulis), kā arī ievākta jauna informācija par sikspārņiem vasarā, izmantojot gk. detektoru metodi (G. Pētersons). Tiek konstatēts, ka Gauja ir izcili nozīmīgs sikspārņu barošanās biotops ar lielu sugu daudzveidību un medījošo sikspārņu blīvumu.
EMERALD projekts. Piedalīšanās perspektīvo EMERALD / NATURA 2000 vietu inventarizācijā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta dīķa naktssikspārņa (ES Sugu un Biotopu direktīvas II pielikums) konstatēšanai, tāpēc tiek apmeklētas tikai ūdeņiem (ezeriem, upēm un dīķiem) bagātas vietas. Piedalās G. Pētersons un V. Vintulis.
 |
 |
 |
 |
[an error occurred while processing this directive]
Lappusi «vesture.shtml» veidoja [an error occurred while processing this directive] (none)sadarbiba ar karlo@lanet.lv [an error occurred while processing this directive] (none) |
| Latvijas daba |
Sākums | Meklē | Raksti mums |