![]()
|
Arhīvs > .....
Sārtgalvītis nr. 7.Sārtgalvītis nr. 7.(apskatīt pdf formātā)
|
Ziemojošās meža pīles Zemgalē 2003. gada decembrī/janvārī | ||||
Datums |
Apriņķis |
Vieta |
Skaits |
Novērotāji |
26.12.02. |
Bauskas |
Pilsrundāle |
1 |
AK, IK |
|
|
Svitene |
>30 |
|
28.12.02. |
Dobeles |
Bēne |
>71 |
OK, AK, JG, JB |
|
|
Naudīte |
1 |
|
|
|
Mazapgulde |
>25 |
|
|
|
Kroņauce |
>150 |
|
|
|
Indrāni |
>25 |
|
|
|
Bukaiši |
4 |
|
|
|
Augstkalne |
3 |
|
4.01.03. |
Dobeles |
Bērze |
7 |
AK u.c. |
|
|
Dobele |
>62 |
|
|
|
Annenieki |
4 |
|
|
Jelgavas |
Mūrmuiža |
25 |
OK u.c. |
10.01.03. |
Jelgavas |
Cukurfabrika |
>150 |
AK |
11.01.03. |
Dobeles |
Zelmeņi |
30 |
EL, OK, JB |
|
|
Tērvete |
11 (15) |
|
|
Jelgavas |
Igate |
3 |
|
|
|
Platone |
7 |
GP |
12.01.03. |
Bauskas |
Bauska |
21 |
AM, UB |
15.01.03. |
Bauskas |
Iecava |
>86 |
OK, AK |
Kopā |
~700 |
Sakopoja Aigars Kalvāns un Oskars Keišs, Novērotāji: AK - Aigars Kalvāns, AG - Aigars Golveckis, AM - Armands Misa, DB - Dmitrijs Boiko, EL - Edgars Lediņš, GG - Gaidis Grandāns, GL - Gvido Leiburgs, GV - Gundars Vaitekūns, HH - Helmuts Hofmanis, IK - Ivars Kalvāns, ĪŠ - Īrisa Šmite, JB - Jānis Balders, JG - Jānis Granāts, LJ - Līga Jansone, OK - Oskars Keišs, SK - Skaidrīte Keiša, UB - U. Bušs
Sveicināti visi aktīvie grupas dalībnieki. Mani ļoti priecē tas, ka mūsu rajonā ir aktīvi cilvēki, kas interesējas par putniem.
Es pats aizņemtības dēļ aktīvi biedrības darbā neiesaistos. Šogad pat neaizpildīju anketu par gājputnu atlidošanu, lai gan vajadzētu. Pie mājām ligzdo baltais stārķis, upmalā dzīvo griezes. Visvairāk viņu bija aizpagājušajā gadā, vienlaikus bija dzirdamas četras, pagājušajā gadā tikai viena un ļoti vēlu - tikai ap Jāņiem, bet šogad vienlaikus bija dzirdamas divas griezes. Tad vēl pa ziemu dzīvo melnie meža strazdi. Pirms tam bija viens, bet nu jau otro gadu ir divi. Tā kā būtu, ko darīt. Diemžēl pagaidām es aktīvākiem biedriem pat naktsmītni nevaru piedāvāt, varbūt nākotnē.
Lai nu kā, man ir prieks, ka mūsu rajonā ir aktīvi biedri, tā tik turpiniet, visu jums gaišu! Ivars Vaidzirdis, Zaļeniekos 17.12.2002 Pateicos par "Sārtgalvīša" 6. numuru. Neesmu no aktīvākajiem Jelgavā dzīvojošajiem LOB biedriem, nu tāds - no gadījuma uz gadījumu. Regulāri nosūtu ziņas par putnu atlidošanu pavasarī, šogad esmu nosūtījis materiālus "Putniem lauku sētā" par Valmieras rajona "Līdumnieku" mājām un Ozolpils aprūpes centra teritoriju, kur strādāju. Nosūtīju arī novērojumus par ķīru esamību dīķī pie Linu kombināta. Pie viena par šo dīķi man ir vēl daži novērojumi: šogad tur ligzdoja 2 pāri lauču, vienam pārim bija 6, otram 5 mazuļi. Bija interesanti novērot lauču tēviņu savstarpējos ķīviņus par teritorijas pārvaldīšanu. Rudens pusē dīķī uzturējās 2 pieaugušie un 4 jaunie gulbji. Un līdz ar to sākās barošana. Puikas vienu savainoja. Tagad viss kaut kā ir nokārtojies, "Zemgales Ziņās" bija fotogrāfija ar jauno gulbi. Mēģināšu būt aktīvāks un apmeklēt grupas sanāksmes.
Kādā jaukā svētdienas rītā (16.02.2003) pēc fotovakara Rīgā, Latvijas Ornitoloģijas biedrības kantorī un tam sekojošās filmu skatīšanās Jelgavā, mēs ar Helmutu nopampām līdz desmitiem, kad Jānis mūs pamodināja. Pēkšņi piezvanīja arī Gundariņš un teica, ka piebraukšot. Mās nolēmām beidzot izlikt vienu no apodziņiem taisītajiem būriem, kuri uztaisīti bija nostāvējuši pie manis jau gadu. Pirmdienas pēcpusdienā (10.02.2003) ar Vara Liepas piesvilpošanas metodi biju dzirdējis apodziņu (starp citu otro reizi mūžā), visi četri - Helmuts, Jānis, Gundariņš un es tad arī devāmies uz mežu. Mežā raitā solī sasniedzām vietu, no kuras biju dzirdējis noslēpumaino pūcīti, pa ceļam konstatējot, ka būrī nav iebērtas zāģu skaidas. Sākām svilpot un arī meklēt skaidu aizvietotājus no dabas materiāliem. Pēc dažiem mūsu neveiklajiem svilpieniem izdzirdējām īsto svilpēju, kurš gan diezgan ātri apklusa. Mežā atskanēja brīkšķis, Gundariņš teica, ka tas ir apodziņš, kurš ieskrējis kokā.
![]() |
Helmuts (no kreisās) Jānis, Oskars un Gundars Būriņu mežā 16. februārī (Oskara Keiša foto) |
Sākām sasmalcināt dažus iegūtos praulus un domāt, kur likt būrīti. Tad atklājās, ka līdzi nav arī striķa, tādēļ no iespējamo būru koku saraksta vajadzēja izslēgt mazzarainus kokus, kuros uzkāpt līdzi nesot būri būtu neiespējami. Tomēr pārāk zemu būri likt nedrīkstēja, jo tad tas būtu pieejams barbariem. Mežā novērojām divus aizdomīgus zaru vācējus, kuri, acīmredzot, bija agrāk dzirdētā brīkšķiena cēlonis.
![]() |
Apodziņš Glaucidium passerinum Būriņu mežā 16.02.2003 (Jāņa Granāta foto) |
Īsinādami laiku un nevarēdami ieraudzīt piemērotu koku, atkal sākām svilpot. Pēkšņi apodziņš atsaucās un sāka ātri svilpot, tas pielidoja mums tuvāk un pēc brīža atskanēja otra apodziņa balss, kas bija citāda un, šķiet, bija mātītes balss. Bijām nolēmuši, ka būris jāizliek jau šodien, lai gan vēl aizvien nebijām atraduši piemērotu koku. Beidzot izdomājām, ka vispiemērotākais mūsu gadījumā būs kāds zarains ozols, kurš atradās nostāk no stigas un ceļa. Vispirms kokā uzkāpu es, bet tad arī Helmuts, jo būri noturēt nebija viegli. Jānis ar Gundariņu mūs no lejas fotografēja un deva nenoderīgus padomus, bet tad aizgāja koķetēt ar apodziņu pāri. Zaru trūkuma dēļ Helmuts novietojās uz tiem pašiem zariem, uz kuriem jau atradās manas kājas. Tā mēs abi ar mainīgām sekmēm piestiprinājām būri ar trim naglām (viena noliecās, vienai nolūza gals un tikai viena tika iedzīta sekmīgi). Apodziņi pa to laiku bija apmetušies mazliet zemākos zaros un Jānis tiem piegāja tuvāk un tos nofotografēja, beigās pie mašīnas nofotografējāmies arī paši un braucām mājās atgūt siltumu un papildināt savas enerģijas rezerves.