|
|
|
Arhīvs > .....
Sārtgalvītis nr. 6.Sārtgalvītis nr. 6.
(apskatīt pdf formātā) |
 |
| Paugurknābja gulbji (Cygnus olor) Papē |
Paugurknābja gulbji (latīniski - Cygnus olor), kas visbiežāk ligzdo Latvijā, ir gājputni un, ja tie netiek pieradināti pie barības vasarā un rudenī, tad dabas balsij sekojot, iestājoties aukstam laikam dodas prom. Sliktāk, ja gulbji ir sākti piebarot jau vasarā un rudenī - tad tie ir pieraduši pie šīs "žēlastības" un prom netaisās - kā tēlaini reiz izteicās ornitologs Māris Strazds, cilvēki, kas vasarā baro gulbjus dzen nagliņas gulbja zārkā. Vēl jāpiemin, ka paugurknābja gulbis Latvijā vēl pavisam nesen - pirms 20 gadiem, ligzdoja tikai Kurzemē, kur arī bija ieviesies tikai pēc II pasaules kara - 1936. gadā Nikolajs fon Transehe un Reinis Sināts grāmatā "Latvijas putni" par paugurknābja gulbi rakstīja, ka tas "pie mums pazīstams tikai kā parku dīķu putns." Gulbju perēšana pie mums tagad iespējama tikai pateicoties maigākajam klimatam, kas, iespējams, ir pasaules klimata sasilšanas sekas. Bargas ziemas un vēsas vasaras atgriež gulbjus atpakaļ tālāk uz dienvidiem. Un ironijai par zvirbuļu nāvi nav pamata - Lielbritānijā šoruden Sarkanajā grāmatā iekļauts arī lauku zvirbulis, mājas zvirbulis tur jau bija iekļauts pirms tam Lielākās Latvijas dabas aizsardzības problēmas šobrīd ir mežu izciršana, jūras piekrastes apbūvēšana un dabisko pļavu izzušana, kas neatgriezeniski iznīcina putnu un citu dzīvu radību mājvietas.
Kā katru gadu, arī šoziem notiks starptautiskā ūdensputnu uzskaite, kuŗā visā Eiropā tiek uzskaitīti ziemojošie ūdensputni. Šī pētījuma rezultāti ir ļoti atkarīgi no cilvēku aktivitātes un ikviena "mazais" novērojums kopā veido lielo ziemotāju ainu. Pēc šiem rezultātiem var spriest par ūdensputnu populāciju skaitu un to stāvokli Eiropā. Šogad centrālie uzskaites datumi ir 11./12. janvāris - visi tiek aicināti uzskaitīt ziemojošos ūdensputnus tieši šajos datumos, jo tā tiek novērsta putnu pieskaitīšana divreiz dažādās vietās. Par saviem novērojumiem ziņojiet Antrai Stīpniecei, LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā, Miera ielā 3, LV-2169 SALASPILĪ, tālrunis: 2945393; skrejrunis: 6542733; e-pasts: antra@email.lubi.edu.lv Ir pieejama putnu skaitīšanas treniņdatorprogramma count.exe
 |
17.11. Ķīvīte Vanellus vanellus 1 īp. novērots Jelgavā pie attīrīšanas ietaisēm (vēls novērojums, pirmo reizi novembrī Jelgavas rajonā, A. Kalvāns). |
|
23.11. Žubīte Fringilla coelebs 3 īp. Jelgavā (vēls novērojums, A. Kalvāns). |
|
24.11. Plukšķis Turdus iliacus 1-2 īp. dārziņos "Ziedonī" (vēls novērojums, O. Keišs, A. Kalvāns, I. Jansone, J. Balders). |
|
5.12. Ziemas žubīte Fringilla montifringilla 1 īp. pie barotavas, turpat arī nākamajās dienās (S. Keiša, O. Keišs) |
|
5.12. Vidējais dzenis Dendrocopus medius 1 īp. pie barotavas (S. Keiša, O. Keišs) |
|
6.12. Meža pīle Anas platyrhynchos >500 īp. pie cukurfabrikas (pirmo reizi tik lielā skaitā novērota Jelgavā ziemā, A. Kalvāns). |
|
8.12. Zivjudzenītis Alcedo athis 1 īp. Platonē pie "Jelgavas maiznieka" (A. Kalvāns). |
|
9.12. Zivju gārnis Ardea cinerea 1 īp. Miezītes dīķī (A. Kalvāns). |
Ziņas apkopoja: Aigars Kalvāns
Aicinu skaitīt ziemojošos melnos meža strazdus, pelēkos strazdus un zīdastes: 30 28533; 6364408
Pagājušajā grupas sanāksmē 2. decembrī pie mums viesojās Dr. biol. Varis Liepa, kuŗš pēc pensionēšanās dzīvo Spārē un tādēļ aktīvi piedalās Talsu reģionālās grupas pasākumos. Savā lekcijā viņš mums pastāstīja par putnu orientāciju un saviem pētījumiem šajā jomā. Interesanti tas, kā putni izmantojot savas iekšējās apslēptās spējas prot atrast migrācijas ceļus vadoties pēc dabā sastopamajiem orientieriem. Piemēram, Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, zvaigžņu rotāciju. Vietās, kur pēc Zemes magnētiskā lauka nebija iespējams noteikt lidojuma virzienu, putni orientējās pēc situācijas zvaigžņotajās debesīs un otrādāk. Pats Varis Liepa pavadījis daudz laika vērojot putnus gan eksperimenta būrīšos, gan eksperimenta putnu izlidošanu rudenī, vakara krēslā un to virziena uzņemšanu debesīs. Gadījušies arī interesanti piedzīvojumi. Pētījumos izmantotie putni bija tā pieraduši pie pētnieka, ka reiz kāds no būra izmucis niedru strazds ielidojis tieši eksperimenta būrī un nosēdies tur, kur tam paredzēts.
Ko gan tas varētu nozīmēt? Pavisam vienkārši - no visiem, kas grupas sanāksmē cēla roku, lai piedalītos 24. novembra ekskursijā putnos ieradās tikai viens. Par laimi, bija arī daži tādi, kas sanāksmē roku necēla, bet tomēr ieradās.
Un tā ekskursija "Kā mēs gājām Tušķu putnus lūkoties" varēja sākties. Pirmajā posmā - "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst" - bijām divi: Aigars un es. Nu, protams, jautrība augstu vilni nesita. Otrajā posmā - "Sanāk, kas samaksājuši" - iekāpām autobusā un tur, šito prieku, mūsu duets pārtapa par trio: mums pievienojās Jānis (Jāņa komentārs - viņi pievienojās man). Trešajā etapā - "Soļos marš" - izkāpām no autobusa un devām vaļu kājām un sarunām. Ceturtais etaps - "Skaisti dziedi riekstrozīti" - beidzot pievērsāmies putniem. Viņi arī bija ieradušies ekskursijā, tikai viņu ekskursiju sauca "Cilvēka vokālās iespējas."
Pirmais putns, ko sastapām, bija dižknābis. Brītiņu to aplūkojām un tad lauku zvirbuļu pavadībā devāmies tālāk. Un tad, putekļu ieskauts, uz nevaldāma velosipēda "atjāja" Oskars. Viņš veikli norāpās no velosipēda un sasveicinājās ar mūsu trio, kas nu kļuva par kvartetu. Oskars savu "mustangu" veda pie rokas, bet ar visu to, tas nemitīgi dīdījās un cēlās uz viena riteņa. Krūmos kluss un neviena netraucēts tupēja kāds "vīrs melnā" - tas bija melnais meža strazds, šķiet tikko atgriezies no zobārsta, jo nezināmu iemeslu dēļ tam trūka gandrīz puse augšknābja, tomēr tas bija jau veiksmīgi izdzīvojis pāris gadu - oranžais knābis norādīja, ka tas ir vecais putns. Bet gadījās arī pavisam veselīgi putni - riekstroži. Viņi uzvedās tik klusi, ka mums radās ideja izvilināt no tiem balsi. Te nu nāca Oskars. Nebaidīdamies pazaudēt balsi, viņš mēģināja atveidot kaut ko līdzīgu riekstroža saucienam. Un tā, riekstroži uzzināja, kā dzied cilvēki. Bet mēs viņu balsi tā arī nedzirdējām. Kamēr Oskars uzstājās, kā raibi tauriņi gaisā laidelējās sīļi. Ekskursijas tālākajā gaitā samērā tuvu varējām vērot, kā riekstroži barojās. Citviet gaisā riņķoja bariņš sudrabkaiju. Tie tad arī bija visi manā atmiņā palikušie putni, ko redzējām. Manījām arī daudz zīlīšu: lielo zīlīti, cekulzīlīti, zilzīlīti un meža zīlīti.
Piektais etaps - "Visi ceļi ved uz mājām" - tuvojās brīdis, kad mums būs jāizklīst katram uz savu pusi. Oskars mūs uzaicināja pie sevis iedzert tasi karstas tējas, ko mēs arī darījām. Oskara māmiņa mūs laipni sagaidīja, pabaroja un sasildīja. Oskars mums parādīja arī kādu triku, bet kādu, to es neatklāšu.
Nākamā grupas SANĀKSME notiks pirmdien, 2002. gada vilku mēneša 16. dienā pl.: 17:00 LLU Veterinārmedicīnas fakultātē, Kr. Helmaņa ielā 8. Programmā - par saviem ilggadējiem novērojumiem putnu barotavā stāstīs jelgavnieks Dr. Arturs Priedītis!
Pirmā sanāksme 2003. gadā notiks PIEKTDIEN (NEVIS pirmdien), 3. janvārī, pl.: 17:00
Lapu veidoja: Oskars Keišs, Palu ielā 8, LV-3001 JELGAVĀ, tālr.: 30 82920, el-pasts: grieze@lanet.lv;
Jānis Balders, Lāčplēša ielā 21-18, LV-3002 JELGAVĀ, tālr.: 30 83497, el-pasts: jbalders@inbox.lv;
Grupas vadītājs: Gunārs Pētersons, LLU Veterinārmedicīnas fakultātē, 30 27666, Kr. Helmaņa ielā 8, LV-3004 JELGAVĀ, el-pasts: gunars@cs.llu.lv;
Atlanta koordinators: Aigars Kalvāns, Katoļu ielā 17-28, LV-3001 JELGAVĀ, el-pasts: kaigars@one.lv
Šī un iepriekšējās lapas tiek izplatītas Zviedrijas Ornitoloģijas biedrības palīdzības projekta Latvijas Ornitoloģijas biedrībai ietvaros. Lapas veidotāji izsaka lielu pateicību arī Ivaram Kalvānam, kurš ir palīdzējis ar vairāku numuru pavairošanu pilnā "tirāžā."