Jelgavas ornitologu grupas jaunumi

Nr. 3.
2002. gada pavasaris

Īsumā

15.-17. martā Zasā notika LOB reģionālo grupu seminārs. Tajā notika pārrunas par ekskursiju vadīšanu un tika praktizētas dzeņu un pūču ekskursijas, interesantākais novērojums bija zviedra Hōkana (Håkan) vadītās ekskursijas laikā dzirdētā Urālpūce, no Jelgavas grupas seminārā piedalījās Aigars un Oskars.

24. martā notika Jelgavas grupas ekskursija uz Svētes grīvu. Ekskursijā piedalījās Aigars, Jānis, Oskars un Teodors. Grīvā redzamo zosu bari bija pievilinājuši arī Alekseju Kuročkinu un Ruslanu Matrozi no Rīgas, vēlāk grīvā iebrauca arī divi norvēģi vēl kāda Jāņa pavadībā. Labi varēja apskatīt arī gaŗkakļus, gaigalas, lielās gauras, ziemeļu gulbjus, pļavas tilbītes, krīkļus, švukšķus u.c. putnus.

24.-26. martā divi Jelgavas grupas pārstāvji - Jānis un Oskars viesojās Auces reģionālajā grupā, kur kopā ar "iedzimto" Jāni un viņa brāli Mārtiņu meklēja pūces "tukšajos" kvadrātos (tika konstatētas gan meža, gan ausainās pūces) un kopā ar visu Auces grupu Indras Špelas vadībā ekskursēja Lielauces un Vecauces parkos.

3. aprīlī par godu veca pulciņista Edmunda dzimšanas dienai pats vaininieks, LOB reģionālo grupu projekta vadītāja Ieviņa, Bauskas Vides inspektors Ēriks Klīvs un Oskars meklēja pūces neapsekotākajā Zemgales daļā - Bauskas apriņķī. Meža pūces tika konstatētas 15 kvadrātos (t.sk. 14 no jauna), ausainās - 3 kvadrātos.

3. aprīlī Aigars un Gvido Jelgavas apkārtnē dzirdēja ūpi.

6. aprīlī Rīgā notika LOB gadskārtējā sanāksme, tajā par biedrības darbu stāstīja LOB prezidents, profesors J. Vīksne, jaunā direktrise V. Pūķe, par atlanta rezultātiem referēja I. Mārdega, pārstāvji no reģionālajām grupām stāstīja par savām grupām, par aizsargājamo teritoriju pētniecību "EMERALD" - E. Račinskis, par griezes pētījumiem - O. Keišs.

7. aprīļa vakarā seši Jelgavas grupas dalībnieki: Andis, Ārija, Elita, Jānis, Oskars un Teodors gāja pūču ekskursijā uz vienīgo Jelgavas pilsētas kvadrātu, kur līdz šim nebija konstatēta meža pūce - uz Romas krogu. Elita mūs no Romas kroga autobusu pieturas aizveda līdz Dimzu stacijai, kur mēs paklausījāmies dienas putnus: kaņepīti, dzelteno stērsti, sila cīruli u.c. Tad Andis palīdzēja Elitai salabot sveces un Elita devās mājās, bet mēs - gar sliedēm uz Jelgavu. Neskatoties uz gaŗāmgājēju aizdomām, ka mēs "ņemam iekšā" (tādus vārdus mūsu pūcei un mums veltīja divi ar velosipēdiem garām braucoši veči), mēs tomēr sarunājāmies ar meža pūces tēviņu. Dzirdējām arī slokas, melnos meža strazdus, dziedātājstrazdus un sarkanrīklītes. Baložu kapos un Psihoneiroloģiskās slimnīcas parkā gan pūces nedzirdējām, tikai izbaidījām cilvēkus.

9. aprīlī Andis, Jānis un Oskars RAF mežā dzirdēja apodziņu.

14. aprīlī Līvbērzes parauglaukumā notika 50 būru nomaiņa Ilzes Vilkas pētījuma ietvaros par būru novecošanas ietekmi uz putnu ligzdošanu. Būrīšu likšanā piedalījās (un slapji kā žurkas no meža pārradās) Aigars, Ivars, Jānis, Oskars un Teodors. Būrīšos atradām arī gaŗausainos sikspārņus (vienā 6, citā 1 zvēriņu), kā arī apodziņa darbības pēdas - dziedātājstrazda galvu un beigtu peli ar vardarbīgas nāves pazīmēm.

18. aprīlī Jelgavas ornitologu grupas sanāksme nenotika ierastajās VET fakultātes telpās, bet gan uz Jelgavas Pilssalas. Aigara pavadībā visi kopā, draudzīgā bariņā devāmies klausīties atlidojušo putnu balsīs. Redzējām somzīlītes ligzdu, ķīvītes, lielos ķīrus, gulbjus, melnās puskuitalas, pļavas tilbītes un vēl daudz visa kā, ieskaitot deltaplānu un pāris lidmašīnas.

25.-26. maijā Talsos notiks atlantam veltīts LOB reģionālo grupu seminārs. Aigars un Os-kars būs vieni no vadītājiem. No Jelgavas grupas dalībnieki tika izvēlēti 2. maija sanāksmē un tie būs Ilze, Jānis un Mārtiņš.

Pēdējā brīdī

Pirmā lakstīgala Jelgavā dzirdēta 1. maijā (J.Granāts, O.Keišs), pirmā grieze Dobeles rajona Deģumuižā (uz Jelgavas rajona robežas) dzirdēta 2. maijā (A. Kalvāns, J. Balders, J. Granāts, O. Keišs).

Vēstules

Lai iedrošinātu rakstīt mūsu ziņu lapai, nolēmām, ka publicēsim mums iesūtītās vēstules. Aicinām arī turpmāk rakstīt mums par saviem novērojumiem un piedzīvojumiem iepazīstot putnus. Šādu jauku vēstuli saņēmām no Blankfeldes.

Labdien!

Paldies par Jūsu sūtījumiem! Jāatvainojas, bet uz sanāksmēm aizbraukt nevaru. Sūtītās ornitologu grupas ziņas parasti izlasa visa ģimene. Tas ir - mana māte, vīrs, un bērni - pavisam 6 no kuriem četri ir Vilces pamatskolas skolnieki.

Visu Ziemassvētku brīvlaiku vērojām putnus mūsu ābeļdārzā. Atnesām no bibliotēkas visas iespējamās grāmatas par putniem. Tagad arī mūsu bibliotēka no Blankfeldes bibliotēkas, pārtapusi par putna vārdā nosauktu - Ķīves.

Mūsu dārzā auksto laiku pavadīja divi pelēkie strazdi, viens melnais strazds, ziemas žubītes, zīlītes un bija redzama viena zilzīlīte (ļoti bēdīga izskatā). Bija daudz dārza stērstes, četri sarkankrūtīši.

Latvijas putnu atlantā, kurā ir parādīts cik un kādi putni ir Latvijā, mūsu pusē nav atzīmētas zilrīklītes. Divus gadus atpakaļ netālu no mājām, grāvī bieži redzēju šo skaisto putniņu. Tad kaimiņš mēģināja nomiglot krūmu atvases un putniņu vairs neesmu redzējusi.

Bērnībā dzīvoju Ainažu pilsētas lauku teritorijā Mērnieki. Tur bieži varēja redzēt zaļo vārnu. Vai Jelgavas rajonā arī ir šis "Latvijas papagailis"?

Tehnisks troksnis

Otrdiena , 2002. gada 09. aprīlis

Šajā dienā trīs Jelgavas ornitologu grupas aktīvisti Jānis, Andis un Oskars nodarbojās ar būrīšu ražošanu. Kā pēdējais tika saremontēts vecais labais pūču būris, kuŗa labošana bija tikpat komiska kā viss šajā vakarā notiekošais. Kad pēdējā nagla iedzīta un kuņģis pilns ar gardumiem, visi trīs lēcām mašīnā un devāmies izlikt mūsu saremontēto pūču mājiņu.

Izlēmām būri novietot mežā starp "RAF" un Ozolniekiem (netālu no dzelzceļa Jelgava - Rīga), kur tas priecētu pūcītes ar tikko atjaunoto jumtiņu, kurš izveidots no Oskara krājumos atrastā krēsla, un siltināto skaidu grīdu. Ieradušies mežā ķērāmies klāt piemērota koka izvēlei. Izvēlēta tika egle.

Tā kā šāda veida pasākumā piedalījos pirmo reizi, tad tas man bija kas jauns. Pie šīs procedūras varētu atzīmēt trīs svarīgākos punktus: uzkāpšana izraudzītajā kokā, būrīša uzstādīšana, nokāpšana. Visi trīs punkti šajā vakarā tika godam izpildīti, tikai kā?

Pirmais kokā rāpos es. Manas funkcijas bija uzkāpt un paņemt pretī būrīti, tad to pieturēt, lai kāds no zemāk esošajiem varētu to uzstādīt un tad kāpt lejā.

Uzrāpties nācās viegli, taču sen nebiju kokos rāpies un zaru brakšķēšana lika man kājām patrīcēt. Zari brakšķ, rokas slīd, Oskars vēl mierina: "Ja krīti, tad saki, lai varu paiet malā", veselīgs mierinājums.

Kad egles virsotni ieņēmis paziņoju par gala mērķi, kokā uzrāpās Oskars ar Andi. Abi kāpjot viens otram deva pūču mājiņu, līdz progresīvi izveidotais būra jumtiņš atvērās un izbira daļa skaidu. Ķibeles sekoja cita citai, atkārtoti Oskars un Andis rāpās no koka lejā pēc naglām, nokritušā cirvja un drāts. Kad nu viss ir kārtībā un var sākt būra uzstādīšanu, bet kāda balss no apakšas saka: "Nē, tas zars nav īsti labs, labāk liec uz tā tur ."

Pēc divu stundu sēdēšanas varēju mēģināt rāpties no koka lejā, jo pūču māja bija veiksmīgi uzstādīta, protams, uzstādot to Andis gandrīz noveļas no egles, arī būris tika vairākas reizes noķerts pēdējā brīdī pirms tas noveltos un saplīstu. Bet te, zars uz kura jāliek kāja ir aizņemts un man teju jāpaliek kokā, taču pēc divu stundu nogurdinošās kūkošanas eglē tas nerada īpašas problēmas, vienīgi izdzertā limonāde lauztin laužas laukā…

Darbs nu padarīts un būris ir vietā, bet kas tie par vīriem, ja nemēģinās nodibināt kontaktu ar meža pūcēm, jo bija jau mazliet satumsis un Oskars varēja nodemonstrēt savas meža pūces tēviņa balss spējas.

Tā nu kārtīgi izbļaustījušies un meža pūci nesaklausījuši jau gatavojāmies doties mājās, kad man vēl nezināma un specifiska, taču kaut kur dzirdēta skaņa, lika Oskaram apjautāties par dzirdēto. "Technisks troksnis", Oskars paskaidro, taču rūpīgāk ieklausās un ātrā solī virzās skaņas virzienā. Pēc kādiem 500 metriem apstājāmies meža stigā un rūpīgi klausījāmies interesantos saucienus. Protams Oskars uzsāka dialogu ar putniņu, kurš izsvilpa ritmiskus svilpienus, kas atgādināja neieeļļotu ratu riteni. Pēc neilgām pārrunām arī putniņš izrādīja par mums interesi un izlidoja no meža apskatīt mūs tuvāk. Protams, ka Oskaram un mums pārējiem tas bija liels pārsteigums, ieraugot, kas tas par putnu. Tas bija apodziņš - mazākā pūcīte, kuŗai par godu vēlāk tika izvietots apodziņu būrītis un iespējams, ka pārtraukta meža izciršana tuvākajā apkārtnē.